Jēgas nav, bet kas tad ir?

Divējāda pasaule
Man aiz loga
Īsta, neīsta, bet viltota
Atlikušās prāta driskas
Nevajadzīgas un aizmirstas
Un vēlreiz neatskan
Mūžīgais jautājums
Bez atbildes
Nav īstenības melu
Patiesības tukšie vārdi
Nemaz neatskan
Caur šīm cietuma sienām
Zudušo ēnu nakts
Nevienam nejautā
Tāpat nepasacīs
Nav jēgas

Es klusēju...

Cilvēka stāsts par mūžību
Tik reāls un jau sen piedzīvots
Tikai aizmirsts un nosapņots
Iztēles savaldzināts prāts
Tik tukšs un pārpildīts
Vēl tikai mirkli tuvāk sev
Pasaule padosies tavā priekšā
Un tu atklāsies tās noslēpumam
Tici pēdējam saules staram
Un piemajam mēness spulgam
Uzticies sev nepievil dvēseli
Jo tās jau ir beigas
Jo tas ir tikai sākums
Un ja kaut kas ir īsts
Tas ir šis mirklis
Vienmēr
Nekad

Mīli!

Atver acis!
Paskaties!
Tikai tad tu
ieraudzīsi
pasaules krāšņāko ainavu...
Atver ausis!
Ieklausies!
Tikai tad tu
sadzirdēsi
skaistāko dziesmu no visām...
Atver sirdi!
Mīli!
Tikai tad tu
sajutīsi
jūtas patiesas...