9.12.08

Es klusēju...

Cilvēka stāsts par mūžību
Tik reāls un jau sen piedzīvots
Tikai aizmirsts un nosapņots
Iztēles savaldzināts prāts
Tik tukšs un pārpildīts
Vēl tikai mirkli tuvāk sev
Pasaule padosies tavā priekšā
Un tu atklāsies tās noslēpumam
Tici pēdējam saules staram
Un piemajam mēness spulgam
Uzticies sev nepievil dvēseli
Jo tās jau ir beigas
Jo tas ir tikai sākums
Un ja kaut kas ir īsts
Tas ir šis mirklis
Vienmēr
Nekad

Nav komentāru: