Atbrīvo sevi...

Mistiska sāpju ēna
Klejo pa manu dvēseli
Saulrieta pēdējās minūtes
Klusi izkūst manā plaukstā
Mirstoši kliedzieni
Plosa mana prāta paliekas
Atbrīvo sevi!

Nekā!

Pasaule tukša
Bezkrāsaina
Kāds izsūcis
no tās dzīvību
Nežēlīgs naids
Ļauns skatiens
Es grimstu
Trūdu pasaulē
Bezdvēseliskā

Zīmēju

Es zīmēju smaidu savā sejā
Es izdzēšu asaras un skumjas
Jo tikai acīmredzamais ir aplams
Tikai patiesību var just, ne redzēt
Es zīmēju sevi pasaulē šajā
Un tu izdzēs mani no tās.

Vājprāts

Vājprāta ēna
Virs mūsu galvām
Lēni
Klusi
Nemanāmi
Zogas mūsu prātos
Un pārņem toas savā varā
Spārnotas bailes
Vēl ilgi klejos
Pa pamesto pasauli
Klusa tukšuma elpa manī

...........

...melnas rozes...
...zied manā dvēselē...
...sarkanas asins lāses...
...kā rasa, kā migla...
...nemirstīga nāve...
...staigā pa manu kapsētu...
...asie priežu zari...
...glāsta manas asaras...
...kas jau gadiem...
...sasalušas uz mana vaiga...

Nē!

Nevajag...
Negribu...
Neko...
Visu...

Murgs?

Melnām asarām
Raud eņģelis
Tik viegli krist grēkā
Nemirstības ilūzija
Dejo nāves deju
Mirušo balsis
Skauj dvēseli
Naktsnīgas pastaigas
Pa nolādētu murgu
Bez beigām
Bez cerībām
Kas nebeigsies nekad...

Es gribu

Es gribu pakārt
Savas asaras
Gribu tās nogalēt
Maigi un nesāpīgi
Es gribu iztukšot
Savu dvēseli
No sevis radītiem
Dēmoniem un nezvēriem

Atdzimsti!

Pasaules miers
Sadega mūsu dvēselēs
Vēl tikai mirklis
Un nekā vairs nebūs
Pasauli segs putekļi un smiltis
Mūžīgos tuksnešos
Kāds lūgs pēc ūdens
Ieklausies!
Atdzimsti!