9.12.08

Jēgas nav, bet kas tad ir?

Divējāda pasaule
Man aiz loga
Īsta, neīsta, bet viltota
Atlikušās prāta driskas
Nevajadzīgas un aizmirstas
Un vēlreiz neatskan
Mūžīgais jautājums
Bez atbildes
Nav īstenības melu
Patiesības tukšie vārdi
Nemaz neatskan
Caur šīm cietuma sienām
Zudušo ēnu nakts
Nevienam nejautā
Tāpat nepasacīs
Nav jēgas

Es klusēju...

Cilvēka stāsts par mūžību
Tik reāls un jau sen piedzīvots
Tikai aizmirsts un nosapņots
Iztēles savaldzināts prāts
Tik tukšs un pārpildīts
Vēl tikai mirkli tuvāk sev
Pasaule padosies tavā priekšā
Un tu atklāsies tās noslēpumam
Tici pēdējam saules staram
Un piemajam mēness spulgam
Uzticies sev nepievil dvēseli
Jo tās jau ir beigas
Jo tas ir tikai sākums
Un ja kaut kas ir īsts
Tas ir šis mirklis
Vienmēr
Nekad

Mīli!

Atver acis!
Paskaties!
Tikai tad tu
ieraudzīsi
pasaules krāšņāko ainavu...
Atver ausis!
Ieklausies!
Tikai tad tu
sadzirdēsi
skaistāko dziesmu no visām...
Atver sirdi!
Mīli!
Tikai tad tu
sajutīsi
jūtas patiesas...

21.11.08

Kāds

Kāds kaut ko teicis
Kāds tikai klusējis
Kāds smaidīja
Bet kāds lēja asaras
Kāds izdzīvoja
Kādam bija lemts pamest pasauli
Kas ir šis kāds?
Es
Tu
Mēs visi
Vai neviens

Mēs

Viltīgas tās dienas
Kas seko man
Kaislīgie tie sapņi
Kas pieder tev
Tukši tie vārdi
Kas nav izskanējuši
Vai mēs iegūsim
Vai zaudēsim
Lāsta maigais pieskāriens
Zaudējot saprāta jēgu

19.11.08

Totāls murgs!

Apreibis sniegs
Dejo no zara
Uz zaru
Sniegputenis
Tomēr neatnāca
Kāds to gaidīja?
Es eju gulēt
Paldies!

Vai tad virsrakstam arī jābūt?

Sen aizmirsti sapņi
Ir ilūziju paliekas
Kas piepilda tumšākos dvēseles kaktus
Ilūzijas dzīvo
Sapņi mirst
Mēs dzīvojam
Sapnim vai ilūzijai?
Sev
Varbūt tikai uz mirkli
Kas pagaist nebūtībai
Kas padodas
Bet kam?
Nevienam
Bet kas ir neviens?
Nekas
Nē!
Tikai nedaudz
Varbūt nemaz

Nekad

Nakts pieskāriens
Atmodina
Cerības uz laimi
Sniegota elpa
Atjauno
Atmiņas par bijušo
Maigi glāsti
Pasaka vairāk kā vārdi
Kas neizskanēs
Nekad
Nekad
Nekad

16.9.08

Atbrīvo sevi...

Mistiska sāpju ēna
Klejo pa manu dvēseli
Saulrieta pēdējās minūtes
Klusi izkūst manā plaukstā
Mirstoši kliedzieni
Plosa mana prāta paliekas
Atbrīvo sevi!

Nekā!

Pasaule tukša
Bezkrāsaina
Kāds izsūcis
no tās dzīvību
Nežēlīgs naids
Ļauns skatiens
Es grimstu
Trūdu pasaulē
Bezdvēseliskā

Zīmēju

Es zīmēju smaidu savā sejā
Es izdzēšu asaras un skumjas
Jo tikai acīmredzamais ir aplams
Tikai patiesību var just, ne redzēt
Es zīmēju sevi pasaulē šajā
Un tu izdzēs mani no tās.

15.9.08

Vājprāts

Vājprāta ēna
Virs mūsu galvām
Lēni
Klusi
Nemanāmi
Zogas mūsu prātos
Un pārņem toas savā varā
Spārnotas bailes
Vēl ilgi klejos
Pa pamesto pasauli
Klusa tukšuma elpa manī

...........

...melnas rozes...
...zied manā dvēselē...
...sarkanas asins lāses...
...kā rasa, kā migla...
...nemirstīga nāve...
...staigā pa manu kapsētu...
...asie priežu zari...
...glāsta manas asaras...
...kas jau gadiem...
...sasalušas uz mana vaiga...

Nē!

Nevajag...
Negribu...
Neko...
Visu...

5.9.08

Murgs?

Melnām asarām
Raud eņģelis
Tik viegli krist grēkā
Nemirstības ilūzija
Dejo nāves deju
Mirušo balsis
Skauj dvēseli
Naktsnīgas pastaigas
Pa nolādētu murgu
Bez beigām
Bez cerībām
Kas nebeigsies nekad...

Es gribu

Es gribu pakārt
Savas asaras
Gribu tās nogalēt
Maigi un nesāpīgi
Es gribu iztukšot
Savu dvēseli
No sevis radītiem
Dēmoniem un nezvēriem

Atdzimsti!

Pasaules miers
Sadega mūsu dvēselēs
Vēl tikai mirklis
Un nekā vairs nebūs
Pasauli segs putekļi un smiltis
Mūžīgos tuksnešos
Kāds lūgs pēc ūdens
Ieklausies!
Atdzimsti!

26.5.08

Zvaigžņota debess

Zvaigžņota debess
Pēdējo reizi skatos
Tavās acīs mirdzošās
Kā zvaigznēs
Kas jauc manu prātu
Domas skraida
Pa manu galvu
Bet virs manis
Zvaigžnota debess

Rītausma

Kapsētas naktsnīgais klusums
Drūmi rēgi klusē par bijušo
Asins lāses uz maniem nagiem
Vienīgās liecinieces
Nakts draudi stājas austot gaismai

22.5.08

tauriņi

Tumsa iestājas
Migla sedz
Manu prātu
Nakts tauriņu
Smagie čuksti
Smacē dvēseli
Viņi nelidos nekad
Svina pielijuši viņu spārni
Viņi vairs nesmaidīs
Par grūtu
Par sāpīgu
Kad ausīs gaisma?

Tev!

Tavas asaras
Jūtu uz saviem vaigiem
Tavas sāpes
Jūtu savā sirdī

Mēs abi vienādi
Kājām mīdīti
Dunčiem durstīti

Bet allaž smaidīgi
Un bezrūpīgi
Dzīves izmācīti

Paldies, ka satiku tevi...

7.5.08

izrāde - dzīve

Vēl vienu vārdu
Vēl vienu frāzi
Es lūdzos no tevis

Klusums, kas nemitīgi
Sagrauž manas cerības
Nebeigsies nekad un nekur

Vēl vienu smaidu
Vēl vienu acu skatienu
Es vēlos no tevis

Tukšums no tavas puses
Sarauj mani gabalos
Un izrāde beidzas

my suicide

Stikla lauskas
Griež manas vēnas
Sarkanas asins lāses
Pil uz šīm rindiņām
Nebeidzamas sāpes

Es vairs nejūtu sevi
... my suicide...

Asaras no tavām acīm
Apraud manu ledaino miesu
Bet mana dvēsele
No citas realitātes
Smej par tevi

Es vairs nedzirdu tevi
... my victory...

Būtība

Tu saskatīji manu būtību
Kur tās nebija
Pa sirdsapziņas kalniem
Skrejošs zvirbulēns man teica -
Tu vēl tikai mācies

26.4.08

meitenīte

Maza meitenīte
Iespiesta korsetē
Stāv lielceļa malā
un raud...
Tik nejautā kāpēc
nejautā kāpēc
Tu zini stāstu
Kāpēc sāļās asaras
Glauda viņas vaigu
Tu zini kāpēc
zini kāpēc...

Kuš

uz galda sarkanvīns
lēni izgaro
cilvēcīgas tukšuma šķiedras
kairina manu prātu
lakstīgalas griezīgā
skumju dziesma
skūpsta manas ausu bungādiņas
Nāves miega pieskāriens

Nāves deja

Aizmirstības nostūris
Mana dzīvesvieta
Salauzti spārni
Manas cerības
danse macabre

22.4.08

........................

Nāve ar asiem nagiem
Griež tavas vēnas
Bet tu kā muļķis smaidi
Un saki, ka tā vajag

Sabiedrība

Asaras tek
Bet visiem jau vienalga
Sirds sāp
Nevienu tas neuztrauc
Pasaule pilna vienaldzības
Pasaule tukša mīlestības
Nevienu tas neuztrauc
Sirds sāp
Bet visiem jau vienalga
Asaras nerimstas...

Kāpēc?

Dzīve salauza man spārnus
Atstāja tukšumu manī
Kāpēc?

Dzīve iekārdināja
Un atņēma neiedevusi
Kāpēc?

Tāpēc ka
Dzīve ir dzīve
Bet es - tikai es...

11.4.08

Orkāns

Noklusuši dārdieni aiz sienas
Tikai plaisas tajā
Un saraudātās acis
Vēl atgādina vētru

Noklusuši kliedzieni aiz sienas
Tikai sāpošas sirdis
Un bailīgs smaids
Vēl atgādina par kauju

Noklusušas asaras aiz sienas
Tikai pateiktie vārdi
Vairs neatgriezīsies
Un šķels sirdi
Kā nazis un kā šķēps

8.4.08

Neviens

Neviens atnāca
Neviens aizgāja
Tikai divi neko
Skatījās viens otrā
Un smaidīja
Tukšu smaidu
Kā neviens

Nāve

Krauja
Es noskatos tajā
Varbūt solis
Uz priekšu
Uz atpakaļu
Nē, virve sažmiedza
Manu kaklu
Nāvē

Kaila un viena

Kaila un viena
Es gāju caur sniegu
Kaila un viena
Es gāju caur uguni
Kaila un viena
Es vairījos šķēpu, nažu
Kaila un viena
Es noskatījos, kā tu noskūpsti citu

7.4.08

...lai...

Debeskrāpju augstumā
Tu cēlies
Kad es kritu
Zemzemes kapenē
Lai nekad nesatiktos
Un neskūpstītu
Viens otru
Lai viss beigtos nesācies
Lai...
lai...
lai...
lai...

Tepat

Tepat
Piepilsētas kapsētā
Pār tavu vaigu rit asara mana
Tepat
Aizpilsētas kapsētā
Apmaldījusies klaiņo mana dvēsele
Tepat
Nāves ielejā
Mēs satikāmies, lai atvadītos

6.4.08

Viena

Viena
Tu sēdēji un gaidīji
Viena
Tu piecēlies un aizgāji
Viena
Tu auksta gulēji savu asiņu peļķē

Apokalipse

Pār pakalniem
Aust saule
Bez gaismas
Jukuši tauriņi dej
Savu pēdējo valsi
Apokaliptiski sapņi
Nogalina dzīvi
Bezkaislīgi un klusi
Tukšums

Neviens es

Kaut kur dziļi manā iekšienē
Kāds nezināms drauds
Saēd manu pasauli
Lai sāp...

Asaras kliedz kā neprātīgas
Beidz lūdzu beidz
Bet vai tas maz iespējams
Lai sāp...

Atstāj mani tumsā
Es vairs nevaru paelpot
Saēsts viss nekā vairs nav
Lai nesāp...

Tukšs skatiens
Vienaldzīga elpa
Aptumšots prāts
Nejūtīga sirds
Neviens es

1.4.08

Bez sevis

Irreāla laime
Pārdozēts sapnis
Halucinācijas un
Hipnoze
Vakara blāvais atspulgs
Prāta noslēpumu malā
Basām kājām
Staigājot gar jūras malu
Bez tevis

Inde

Naida inde
Saindē manu dvēseli
Miesa sabrūk
Prāts pazaudēts
Nakts melnuma nāvē
Nogalini manu sapni
Nogriez spārnus
Vienkārši ļauj...
Nomirt...

31.3.08

Nosaukuma necienīgais

Sāpes smagi smeldza
Manu lāstu
Kritizētāji smaida
Ar asu ironiju
Un kaudzi pārmetumu
Pāri manai galvai
Galvas atstaroti
Tie iespiežas sirds šūnās
Un lēni sapūst
Līdz ar mani
Un manu murgu
Kur terorists lodi
Izšauj caur manu kailo miesu

Nakts nāve

Ārpus realitātes pieskāriens
Tik maigs un netverams
Nakts atspulgs logā
Nāc un ņem mani līdz
Uz nebūtību, uz haosu
Tumsa aptver manu ķermeni
Aizveru acis un atdodos
Diennakts tumšākajam brīdim
Viņa elpa kā inde
Viņa glāsti kā virves
Es atdevos, viņš atdeva
Es aizmigu, viņš pamodināja
Es neelpoju, viņš elpināja
Es nedzīvoju, viņš atdzīvināja
Nāve nepieņēma mani

27.3.08

...

Klusi čuksti tik tāli
Ilgas un alkas tik tuvas
Maigi glāsti netverami
Kaisle un vēlmes uzmācīgas
Sirdspuksti strauji neapstādināmi
Vientuļas sāpes neierobežotas

Salauzta dvēsele

Vēja izplandītiem matiem
Asaru iztecējušu skropstu tušu
Es gāju tev pretī
Viltotu smaidu uz lūpām
Pārliecinoši tukšiem vārdiem
Es runāju ar tevi

Bet tavs vienaldzīgais skats
Neredzēja manu salauzto dvēseli

26.3.08

Lauskas

Manas prieka krelles sasistas drumslās
Asās lauskas sāpīgi griež manas pēdas
Asinīm notraipīts jaunais paklājs
Līmēju lauskas kopā ar superlīmi
Un no pirkstiem pil asiņu lāses
Vien smeldzošas rētas palikušas no prieka

Nekas

Tavs iznāciens
Tu uzkāpi uz skatuves cēli
Stāvēji un deklamēji savu odu
Ko pats nesaproti
Gudri stāstīji par piedzīvojumiem
Kurus pats nemaz neesi piedzīvojis
Raudāji par sāpēm
Kādas nekad neesi izcietis
Izrādes beigas
Un tu paliec par to pašu
Neko
Kas biji pirms tam...

25.3.08

Maska

Smaids
Pa visu seju
Šķiet tik neīsts
Kā pieclatnieks
Uz kura Barons sēž
Kā zaļas debesis
Un zila zāle
Neīsts
Maska

Subjektīvs objektīvisms vai objektīvs subjektīvisms

Izduriet man acis, lai es neredzētu
Nocērtiet ausis, lai es nedziedētu
Nogrieziet mēli, lai es nejautātu
Izraujiet sirdi, lai es nejustu
Tikai tad es varēšu domāt objektīvi

Bet tu nocirti man galvu, un es vairs vispār nespēju domāt....

24.3.08

...

Asaras
Skumjas
Sāpes
Ilūzijas sabrūk kā padomju laika ēkas
Visu noniecinātas, bet nenojauktas
Nevajadzīgas, bet atstātas
Nevienam nevajag, bet dzīvo tajās
Ilūzijas aiz asarām
Asaras caur ilūzijām
Caur ilūziju drupām dzimst
Tukšums.

23.3.08

Viņa un viņš

Viņa bija balerīna, viņš panks.
Viņu apbrīnoja, viņu nīda.
Viņai aplaudēja, viņam iespļāva sejā.
Viņa bija trausla, viņš neievainojams.
Viņa bija skaistums, viņš etalons.
Viņa smaidīja, viņš vienaldzīgi skatījās.
Viņa bija acis, viņš asaras.
Viņa bija slavena, viņš slava.
Viņa noziedēja, viņš neuzziedēja.

22.3.08

Kāpēc?

Kāpēc vienmēr sāp par neko?
Kāpēc vienmēr jūtos ne tā?
Kāpēc man riebjas sabiedrība?
Kāpēc man tik ļoti patīk būt vienai?
Kāpēc?
Kāpēc?
Izskan šie jautājumi klusumā...
Man ir vienalga...
Man asaras acīs un sirdī...
Es nezinu...
Es nesaprotu...
Man ir vienalga...
Klusums...
Tukšums...

19.3.08

Vientulība...

Kāds viegli klauvē pie durvīm...
... Vientulība...
Tā nāk viena, neaicina līdz tavus draugus
Nesauc "Hei, draugs iedzersim tēju!"
Vientulība iegrebjas tavā sirdī
Kā neciešams žņaugs, kā briesmīgs lāsts, kā smaga nasta
Tā noliedz tavu esamību starp cilvēkiem
Tā nolemj tavu likteni mūžam būt vienam...